Bitīte 1.grāmata

Viņa dzimumdiena, bērnu stāsti, mīklas, rēbusi un uzdevumi. Bērniem no 6 līdz 12 gadu vecumam.

"...Tētis dzīvoja nabadzīgā dzīvoklītī kādā Rīgas priekšpilsētā. Viņš bija vienkāršs darbinieks un strādāja par minimālo algu kādā uzņēmumā. Dzīve bija kļuvusi ļoti dārga, un viņš dzīvoja, tā sakot, no rokas mutē. Bet liela nozīme bija viņa mazās meitiņas piezīmei: "Tēt, tu neesi noskaitījis savu lūgšanu." Šie vārdi viņam palīdzēja atrast savu Pestītāju.
Tētis arī bija dzērājs. Tā savādi sacīt, bet, kad viņš bija skaidrā prātā vai tikai drusku iedzēra, viņš katru vakaru skaitīja lūgšanu.
Kādu vakaru, kad atkal nāca mājās no kroga, viņš domāja: "Es vairs neskaitīšu lūgšanas! Kāda gan nozīme lūgšanām? Dievs nekad neatbild."
Jūs zināt, ka tās, ko tētis sauca par lūgšanām, patiesībā nemaz nebija lūgšanas. Tā bija tā saucamā "pātaru skaitīšana," ko viņš bija iemācījies no galvas. Patiesa lūgšana ir pavisam kas cits nekā dažu frāžu atkārtošana.
Tētis palika pie savas apņemšanās. Tajā pašā vakarā viņš aizgāja gulēt, lūgšanu neskaitījis. Viņa mazā meitiņa pamodusies sacīja: "Tēt, tu nenoskaitīji savu lūgšanu!"
"Guli tik mierīgi, tas nav svarīgi," tēvs atbildēja.
Bet mazā izcēlās no savas gultiņas, pielīda pie tēva, saņēma viņa roku savējā un sacīja:
"Tēt, atļauj man priekš tevis noskaitīt tavu lūgšanu!"
Un viņa iesāka sirsnīgi lūgt, kur lūgšana nāca taisni no viņas sirsniņas: "Kungs, svētī manu tēti, pasargi viņu no kroga varas. Neļauj viņam nekad par daudz piedzerties. Lūdzu, dari viņam tikai labu."
Bērna lūgšana salauza tēta sirdi. Viņš vairs nevarēja gulēt. Lūgšana bija atbildēta.
Tētis no tā laika vairs nekad nedzēra.
Bērna lūgšanas nav nekāda velta laika sišana un "pātaru skaitīšana" no mazajām lūpiņām. Tās aizlido pie Žēlastības troņa. Kad debesu Tēvs dzird bērnu lūdzam, Viņš atdara debesu logus un zemē nolīst mīlestības svētības..."