"Raiba ir bijusi mana dzīve un dažādu galējību pilna: no baskājaina cūku gana Dievs izcēla mani par Universitātes profesoru, no necila fabrikas strādnieka kļuvu par jaunatnes un misiju vadītāju. Savā dzīvē redzēju virs zemes paradīzi, bet redzēju arī elli. Staigāju svelmainas saules staros Itālijā, bet arī salu 50 grādu lielā Sibīrijas salā. Mans dzīves ideāls bija kalpot Dievam un tautai, darīt ļaudis laimīgus ne tikai uz dažiem mirkļiem šeit, šinī pasaulē, bet arī mūžībā. Savā dzīvē nepratu pacelties līdz kontemplācijas augstumiem, biju vairāk darba cilvēks un gāju tur un strādāju to, ko lika man darīt mana mīļā virspavēlniece Baznīca, kuri biju zvērējis savu mūžīgu uzticību." Broņislavs Valpitrs